Janvāra šopings Berlīnē

VĀCIJA

Platība: 357 021 km2

Galvaspilsēta: Berlīne

Ģeogrāfija:

Vācija atrodas kalnainā Viduseiropas zemienē. Dienvidos robežojas ar Austriju un Šveici, rietumos ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi, ziemeļos ar Dāniju, Austrumos ar Poliju un Čehiju. Vācijai pieder Austrumfrīzu salas un daļa Ziemeļfrīzu salu Ziemeļjūrā. Baltijas jūrā pieder Rīgenas sala, Fēmarnas sala un daļa Ūzedomas salas. Valsts dienvidos stiepjas Alpu kalni ar valsts augstāko virsotni Zugspitze 2962 m v.j.l.

Klimats:

Kopumā Vācijā dominē mēreni silts, lietains klimats ar valdošo rietumu vēju. Lielas temperatūras svārstības ir retums. Nokrišņi mēdz būt visu gadu. Parasti ziemas ir maigas (no + 2 grādiem pēc Celsija līdz – 6 grādiem pēc Celsija), bet vasaras – mēreni siltas (no + 18 grādiem pēc Celsija līdz + 20 grādiem pēc Celsija).

Iedzīvotāji: 82 441 000

Valoda:

Galvenā ir vācu valoda. Tāpat jāņem vērā, ka Vācijā sastopami ļoti daudzi dialekti un izloksnes, pēc kurām var spriest, kurš zīvotāja dzimtais reģions. Literāro vācu valodu saprot visur.

Reliģija:

Aptuveni divas trešdaļas no Vācijas iedzīvotājiem ir kristieši. Kopumā sadalījums starp protestantiem un katoļiem ir diezgan vienmērīgs, tomēr Vācijas ziemeļos dzīvo vairāk protestantu, bet dienvidos – katoļi. Papildus iepriekš minētajam Vācijā dzīvo četri miljoni musulmaņu un 100000 ebreju.

Nacionālie ēdieni:

Pamatā izmanto reģionālos produktus, kas arī ārpus gardēžu tempļiem nodrošina daudzpusīgu ēdienu baudījumu: zivis ziemeļos, augļi un dārzeņi "Vecajā zemē" (reģions Hamburgas un Lejassaksijas federālajās zemēs), kartupeļu klimpas austrumu pusē, marinētas gaļas cepetis pie Reinas un olu nūdeles un miltu ēdieni dienvidu pusē. Turklāt laika posmā no aprīļa vidum līdz jūnija beigām gandrīz visās Vācijas virtuvēs dominē sparģeļi.

Alkoholiskie dzērieni: Alus un vīni

Ko sagaidīt? 

• Lielākā daļa iedzīvotāju prot arī angļu valodu, tādēļ ārvalstu viesiem nenākas saskarties ar valodu barjeru
• Skaisto upju ielejas, kalni, daudzās viduslaiku pilis un burvīgās Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes, plašie vīnogulāju lauki valsts dienvidos un viršu klājiens ziemeļdaļā, unikālās arhitektoniskās celtnes kā Ķelnes doms, kalnu slēpošana Bavārijas Alpos, Izlaides un atrakciju parki visiem vecumiem, alus dzeršana, uzkožot ceptu desiņu un cūkas stilbu ar kraukšķīgu ādiņu, rūpnieciski augsti attīstīta iepirkšanās paradīze un bezgala dažāda savā ainaviskajā gleznainumā, svētki un oktobra festivāls, izklaide, sports, SPA un relaksācija – tāda tūkstoš iespeju zeme ir Vācija

Ko tur var darīt un redzēt?

• Alpu pakājē izvietojušās slavenās kūrvietas Bādenbādene, Bisbādene, Badorbe un Badmergenthaime, kas uzņem viesus cauru gadu. Šeit tiek piedāvātas ārstnieciskās minerālūdens peldes senās romiešu laiku peldētavās, termālie baseini, dažnedažādas masāžas, kosmētiskā un svaiga gaisa terapija, kā arī augstas klases medicīniskie pakalpojumi

Vērts likt aiz auss! 

• Ieceļojot Vācijā, nepieciešama derīga (ceļojumu) pase, kurai ir jābūt derīgai vēl vismaz četrus mēnešus. ES dalībvalstu iedzīvotājiem nepieciešams tikai derīgs personu apliecinošs dokuments
• ES dalībvalstu pilsoņiem vīza nav nepieciešama. Pārējo valstu pilsoņiem pamatā ir nepieciešama vīza. Izņēmums ir atsevišķas valstis, kuru gadījumā Eiropas Kopiena ir atcēlusi vīzu režīmu. Šo valstu pilsoņiem nav nepieciešama vīza, ja uzturēšanās Vācijā pusgada laikā nav ilgāka par 3 mēnešiem
• Par precēm no citām ES dalībvalstīm nav jāmaksā nodokļi, ja tās vedat līdzi un šīs preces ir paredzētas tikai personīgajai lietošanai
• Muitas nodokli nepiemēro arī precēm, kas Vācijā ievestas no citām valstīm, ja to vērtība nepārsniedz 175 EUR. Saistībā ar iepriekš minēto ir pieņemti ierobežojumi, kas attiecas uz noteiktiem tabakas, alkohola izstrādājumiem un smaržām
• Pirms ieceļošanas Vācijā nav nepieciešams veikt īpašas potes
• Īpaša riska zonas ir Bādene-Virtemberga un Bavārija, kā arī noteikti reģioni Hesenē, Reinzemē-Pflacā un Tīringenē. Potes pret ērču encefalītu ieteicamas visiem, kas daudz uzturas brīvā dabā