Ceļojuma odziņas:
Lidojumu grafiks:
Aprīlis 17., 20., 23., 24., 27., 28., 30.
Maijs 01., 04., 05., 07., 08., 11., 12., 14., 15., 18., 19., 21., 22., 25., 26., 28., 29.
Jūnijs 01., 02., 04., 08., 09., 11., 15., 16., 18., 22., 24., 25., 29.
Jūlijs 01., 02., 06., 08., 09., 13., 15., 16., 20., 22., 23., 27., 29., 30.
Augusts 03., 05., 06., 10., 12., 13., 17., 19., 20., 24., 26., 27., 31.
Septembris 02., 03., 07., 08., 09., 10., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 22., 23., 24., 25., 28., 29., 30.
Oktobris 01., 02., 05., 06., 07., 08., 09., 12., 13., 14., 15., 16., 19., 20., 21., 22., 23.
Cenā iekļauts:
Cenā nav iekļauts:
Papildus piedāvājam:
(Šos pakalpojumus var rezervēt pirms ceļojuma pie Kolumba konsultantiem)
TURCIJA
Platība. 780 580 kv.km.
Galvaspilsēta. Ankara.
Ģeogrāfija. 97% teritorijas atrodas Āzijā un 3% – Eiropā. Valsts Eiropas daļu ieskauj Melnā un Egejas jūras, kā arī robeža ar Bulgāriju. Turcija ir kalnaina valsts, vairāk kā 75% teritorijas atrodas 500 m virs jūras līmeņa. Kalnu vidējais augstums – 1000 m. Kalniem bagātākā daļa ir austrumos. Te atrodas Ararata kalns (5 137 m), pie kura pēc pasaules plūdiem piestāja Noasa šķirsts.
Klimats. Dažādos reģionos klimats ir atšķirīgs. Piekrastes rajonos tas ir maigāks, vasarā sauss un karsts. Turcijas ziemeļu daļā pie Melnās jūras vasaras nav tik karstas, kā pie Egejas jūras. Melnās un Marmora jūras piekrastēs vidējā jūlija temperatūra ir 22-24’C, Vidusjūras piekrastē – 25-32’C. Vismazāk nokrišņu ir no maija līdz oktobrim (izņemot Vidusjūras piekrasti), Turcijā vasarā lietus ir īslaicīgs un silts.
Iedzīvotāji. 71,158,647 milj. iedzīvotāju. No tiem 80% ir turki, aptuveni 17% kurdi. Pārējie ir grieķi, arābi, armēņi un ebreji.
Valoda. Valsts valoda – turku. Tā pieder pie Altaja-Urāla valodu grupas un ir līdzīga somu un ungāru valodām. Turki lieto latīņu alfabētu. Dažos reģionos runā kurdu vai arābu valodās.
Reliģija. 99% iedzīvotāju ir musulmaņi, ir arī kristieši un jūdi.
Nacionālie ēdieni. Turku virtuve ir viena no bagātīgākajām pasaulē. Tā ir Āzijas un Vidusjūras reģiona kulinārijas tradīciju dīvains sajaukums. Gandrīz 600 gadu senās galma virtuves tradīcijas iesakņojušās līdz mūsdienām. Turku virtuvē ir neskaitāmi ēdieni, kuriem ir dažādi varianti un tos var gatavot mainot sastāvdaļas. Ēdienus dala trīs pamatdaļās: miltu, gaļas un dārzeņu. Turku virtuvē dominē graudu kultūras: rīsi, kvieši un dārzeņi. Plašs veģetāro ēdienu klāsts. Gaļu bieži izmanto tikai kā papildus sastāvdaļu. Pat pasniedzot kebabu, pārsvarā uz šķīvja ir dārzeņi.
Gaļas ēdienos pamatā izmanto jēra gaļu. Jēra gaļas ēdienu nosaukumi: shish kebab, doner kebab. Zivis un jūras produkti vienmēr ir svaigi. Zivju ēdieni: barbunya (barabuļka, sarkanā kafele) vai kilic baligi (zobenzivs). Populāri ēdieni ir arī dolma (vīnogu lapās ietītas rozīnes un rieksti) un kamiyarik (baklažāni pildīti ar malto gaļu). Iecienīts ir ayran (jogurta dzēriens) un stipra turku kafija. No Osmaņu impērijas laikiem līdz mūsdienām ir saglabājusies ārkārtīgi aromātiskas turku kafijas pagatavošanas recepte. Kafijai vienmēr ir bijusi nozīmīga vieta dzīvē un valsts kultūrā. Tās lietošana ir iespaidojusi cilvēku attiecības un tradīcijas. Turku viesmīlība un kafijas dzeršanas ceremonija vienmēr ir vienotas lietas.
Alkoholiskie dzērieni. Turku alus, sarkanais un baltais vīns, nacionālais alkoholiskais dzēriens – raki (anīsa degvīns) atšķaidīts ar ūdeni, kuru sauc par “lauvas pienu”. Raki dzer pie dažādām uzkodām, tā saucamajām – meze.
Ko sagaidīt?
Ko tur var darīt un redzēt?
Vērts likt aiz auss!