Īsās brīvdienas Eiropā
Roma, Prāga, Barselona. Cenas no 309€


Pēdējā brīža ceļojumi

CEĻOJUMI PĒDĒJĀ BRĪDĪ

Letasaviobiletes.lv

LĒTAS AVIOBIĻETES

Ceļojumi biznesam

CEĻOJUMI BIZNESAM

Ceļojums uz Melnkalni - Horvātiju

Pērc: līdz 07.07.2017.
Ceļo: 09.06.2017.-14.07.2017.
Cena: 
no 295.00 EUR
(vienai personai, braucot divatā)
Drukāt Facebook Draugiem.lv Twitter
Rijeka

Ceļojuma odziņas:

  • Melnkalne - dārgumu pilna vēsture un apburoša daba, ko aptver kalni.
  • Daudz pludmales Adrijas jūras piekrastē, šeit Jūs atradīsiet izklaides jebkurai gaumei visa gada garumā
  • Dubrovnika - iespaidīgāka un viena no skaistākajām pilsētām Horvātijas piekrastē un valstī kopumā.

Lidojumu grafiks:

Jūnijs 09., 16., 23., 30.,
Jūlijs 07., 14.

 

Noteikumi:

  • Vietu skaits ierobežots.

Cenā iekļauts:

  • Lidojums turp-atpakaļ no Rīgas;
  • Transfērs lidosta-viesnīca-lidosta;
  • Dzīvošana izvēlētajā viesnīcā (7 naktis);
  • Ēdināšana (atkarīgs no izvēlētās viesnīcas);
  • Krieviski runājoša tūroperatora pārstāvja pakalpojumi;
  • Lidostas nodokļi.

Cenā nav iekļauts:

  • Ceļojuma apdrošināšana;
  • Ekskursijas;
  • Dzeramnauda;
  • Personiskie izdevumi.

HORVĀTIJA

Ko sagaidīt?

  • Horvātija ir brīnumaini skaista valsts, kuru uzskata par vienu no ekoloģiski tīrākajām pasaulē.
  • Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautie objekti un nacionālie parki liecina par Horvātijas milzīgo kultūras un dabas mantojumu.
  • Valsts piekrasti ir izrobojusi Adrijas jūra, kurā ir gandrīz 2 000 salas un saliņas.
  • Trešdaļu Horvātijas teritorijas klāj meži.
  • Neskaitāmie klusie līči, zilā jūra, klinšainās oļu pludmales, bezgalīgie skujkoku meži un viduslaiku pilsētas.
  • Horvātu virtuvei raksturīgi ēdieni ir uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Horvātijā ražo daudzas izsmalcinātas vīna šķirnes.

Ko tur var darīt un redzēt?

  • Horvātijā ir vistīrākā jūra Eiropā, vietām redzamība zem ūdens sasniedz 50 metrus un tas vilina daudzus niršanas cienītājus izbaudīt krāšņo zemūdens pasauli.
  • Horvātijas piekrastē ir daudzi nogrimuši kuģi, ir iespēja nirt un apskatīt šos kuģus.
  • Horvātijā var nodarboties ar riteņbraukšanu, doties pārgājienos, izbraukumos ar plostiem, nodarboties ar vindsērfingu, makšķerēt, doties izjādēs ar zirgiem, doties medībās, baudīt SPA priekus.
  • Horvātijas pilsētiņā Pulā atrodas otrs lielākais amfiteātris pasaulē.
  • Dubrovnikas pilsēta, kas iekļauta UNESCO mantojums sarakstā. Jau vairāk kā pusgadsmitu ik gadu no 10. jūlija līdz 25. augustam Dubrovnikā notiek slavenais vasaras festivāls.
  • No Istras pussalas ir tikai 3 stundu brauciens ar prāmi līdz Venēcijai.
  • Adrijas piekraste stiepjas 1278 km garumā un tās tuvumā atrodas līdz 2000 salas un saliņas. Katra no tām ir unikāla. Tikai 66 no šīm salām ir apdzīvotas.
  • Plitvici var droši uzskatīt par īpašu vietu uz mūsu planētas: 10 km garumā šeit plešas 16 gleznaini ezeri ar zilām, zaļām un dažreiz pat smaragdzaļām ūdens nokrāsām. Plitvices ezeri – viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur katru gadu rodas jauni daudzpakāpju ūdenskritumi, kas savieno ezerus savā starpā.
  • Rovinja ir Horvātijas populārākā kūrvieta, kas tiek dēvēta par Adrijas pērli.
  • Pula – pilsēta, kas saskaņā ar leģendu atradās Herkulesa aizsardzībā. Senatnē Pula bijusi romiešu imperatoru iemīļotā atpūtas un izklaižu vieta, šodien tā ir tūrisma centrs ar interesantu pagātni un skaistu tagadni. Šeit lieliski saglabājušies seno romiešu arhitektūras pieminekļi, vispopulārākais no tiem – amfiteātris Arēna, kur mūsdienās tiek rīkoti koncerti un starptautiski kinofestivāli.

Vērts likt aiz auss!

 

  • Cenu līmeņa ziņā Horvātija ir līdzīga ar Grieķiju un Turciju, bet, salīdzinot ar tām, daudziem vēl neatklāta un interesanta.
  • Atpūta Horvatijā der visiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem, un īpaši tiem, kam karstuma dēļ ir grūti aklimatizēties citās valstīs.
  • Daba ir pirmatnēja un neskarta, neraugoties uz to, ka tūristu Horvātijā ar katru gadu ir arvien vairāk un vairāk.
  • Horvātija ir slavena ar saviem termālajiem un minerālavotiem.
  • Ekoloģiskās situācijas kontrole valstī ir ļoti nopietna: dažās salās ne tikai ir aizliegts kurināt ugunskurus, bet arī smēķēt.
  • Nepalaid garām iespēju nogaršot neparasto ķiršu liķieri “Maraska”, kas savas izcilās garšas dēļ atzīts pat par Anglijas karaļnama oficiālo dzērienu.
  • Spriegums tīklā 220 V.
  • Zvanīšanai no telefonu automātiem izmanto monētas vai kartiņas, kuras var iegādāties pastā, kioskos vai viesnīcās. Zvani no telefonu automāta ir lētāki nekā no viesnīcas. Horvātijas starptautiskais kods ir 385.
  • Valūta, ko lieto Horvātijā ir Kuna. 1 Kunā ir 100 lipas. Visizdevīgāk naudu ir mainīt bankās.
  • Veikalu darba laiks ir 09:00-13:00 un no 14:00 līdz 19:00. Mazie veikali mēdz būt atvērti arī ilgāk, tiem stingri noteiktu darba laiku nav.
  • Krāna ūdeni nav ieteicams dzert. Pārdošanā ir pudelēs pildīts dzeramais ūdens, tas nav dārgs un ar lielisku garšu.
  • Visbiežāk restorānos dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas jau pieskaita apmaksai.
  • Horvātija ir samērā droša valsts, bet tūristu apmeklētās vietās var darboties kabatas zagļi. Ir jāuzmanās no nesprāgušam kājnieku mīnām. Vietās, kur ir kājnieku mīnu bīstamība, ir izliktas brīdinājuma zīmes. Vislabāk ir staigāt pa iestaigāto vai ieteikto ceļu.
  • Stingri aizliegts fotografēt un filmēt militāros un citus valstiski nozīmīgus objektus.
  • Horvātija ir laba autobusu satiksme. Taksometri ir salīdzinoši dārgi, bet ietaupīs vairāk laika.
  • Valstī drīkst ievest 200 cigaretes, 100 cigarillas, 50 cigārus, 1 litru stiprā alkohola, 2 litrus liķiera vai deserta vīnu vai dzirkstošo vīnu, 2 litrus galda vīna, smaržas līdz 50 gramiem vai tualetes odekolonu līdz 250ml. Ir atļauts ievest un izvest nacionālo valūtu līdz 15 000 kunām.
  • Vīza ieceļošanai nav vajadzīga.

Platība: 56 542 km²

Galvaspilsēta: Zagreba. Valsts iekārta ir parlamentāra republika.

Ģeogrāfija: Horvātija sastāv no divām daļām – kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā.Valsts atrodas Eiropas dienvidaustrumos. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hecogovinu, Serbiju un Melnkalni. Valsti apskalo Adrijas jūra. Horvātijas platība ir gandrīz 57 000 km2.

Klimats: Piekrastē ir sausas un karstas vasaras un mērenas ziemas, iekšzemē ir karstas vasaras un aukstas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5-10oC, bet augustā 26-30oC. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no 12oC ziemā līdz 25oC vasarā.

Iedzīvotāji: Valstī dzīvo aptuveni 4.5 miljoni iedzīvotāju. 89.6% ir horvāti, 4.5% ir serbi, 5.9 % citi.

Valoda: 96.1% runā horvātu valodā, 1% serbu, 2.9% citās valodās.

Reliģija: 87.8 % Romas katoļi, 4.4% pareizticīgie, 0.4 % citi kristieši, 1.3 % musulmaņi, 0.9% citas ticības, 5.2% nepieder nevienai ticībai.

Nacionālie ēdieni:

Horvātu virtuvei raksturīgi ēdieni ir uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Kulen vai kulenova seka ir pikantās desas. Pikantumu šai desai dod tikai sarkanā paprika, jo pipari netiek izmantoti. Lai iegūtu savu īpašo garšu un smaržu desa tiek kūpināta vairākus mēnešus. Pēc tam tā tiek žāvēta svaigā gaisā vairākus mēnešus. Gatavošanas process var ilgt pat gadu. Čobanac jeb ganu sautējumā ir daudz dažādas gaļas šķirnes un sarkanā paprika. Police ir krāsnī cepti kartupeļi, nosegti ar šķiņķi. Paški sir ir aitas piena siers, kas gatavošanas procesā ierīvēts ar olīveļļu. Aitas tiek barotas ar īpašiem augiem, kas piedod sieram garšu. Horvātijā tradicionālā zupa ir sēņu zupa ar griķiem un vīna zupa, kas taisīta no tradicionālā horvātu vīna. Kremšnite ir krēma kūka. Ir arī citas kūkas, piemēram, gibanica, štrudla un pita. Pita var būt ar riekstiem (rehnjača), magoņu sēklām (makovnjača) vai ar ķirbi un sieru (bučnica). Deviņukārtu pīrāgs sastāv no āboliem, rozīnēm, medus, riekstiem, magoņu sēklām. Paprenjaci jeb piparu cepumi simbolizē Horvātiju un tās vēsturi. Pipari simbolizē kara grūtības, bet medus simbolizē dabas skaistumu.

Alkoholiskie dzērieni:

Horvātijā ražo daudzas izsmalcinātas vīna šķirnes. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

 

Galerija

Rijeka Rijeka Rijeka Rijeka Rijeka Rijeka